Štancēšana bija agrākais formēšanas process, ko izmantoja bezšuvju elkoņu masveida ražošanai. Lai gan tas lielā mērā ir aizstāts ar karstās spiešanas vai citiem formēšanas procesiem, ražojot parasti izmantotās elkoņa specifikācijas, to joprojām izmanto noteiktām specifikācijām zema ražošanas apjoma, pārāk biezu vai plānu sienu un citu īpašu prasību dēļ.
Elkoņu štancēšanai tiek izmantota caurules sagatave ar tādu pašu ārējo diametru kā elkonim, kas tieši iespiesta formā, izmantojot presi presē.
Pirms štancēšanas caurules sagatavi novieto uz apakšējās formas un ievieto iekšējo serdi un gala presformas. Augšējā matrica virzās uz leju, lai sāktu spiešanu, un elkoni veido ārējā matricas ierobežojums un iekšējās matricas atbalsts.
Salīdzinot ar formēšanu ar karsto spiedienu, apzīmogoto elkoņu izskata kvalitāte ir zemāka. Formēšanas laikā apzīmogotā elkoņa ārējais loks ir izstiepts, bez liekā metāla no citām daļām kompensācijai, kā rezultātā ārējā loka sienas biezums samazinās par aptuveni 10%. Tomēr, ņemot vērā to piemērotību viengabala ražošanai un zemām izmaksām, štancēšanas līkumi galvenokārt tiek izmantoti nelielu biezu sienu līkumu partiju ražošanai.
Apzīmogotie līkumi tiek iedalīti aukstajā un karstajā štancēšanā, un izvēle parasti tiek veikta, pamatojoties uz materiāla īpašībām un aprīkojuma iespējām.
Auksti ekstrudētu elkoņu formēšanas process ietver specializētas elkoņu formēšanas mašīnas izmantošanu. Caurules sagatave tiek ievietota ārējā veidnē, un pēc augšējās un apakšējās veidnes aizvēršanas caurules sagatave pārvietojas pa atstarpi starp iekšējo un ārējo veidni, nospiežot stumšanas stieni, tādējādi pabeidzot formēšanas procesu.


